Liela daļa no Latvijas aizbraukušo cilvēku, kuri šobrīd atgriezušies valstī, uzskata, ka lēmums atgriezties bijis nepareizs, secināts Latvijas Universitātes (LU) Diasporas un migrācijas pētījumu centra pētījumā «Atgriešanās Latvijā».
Pētījuma dati liecina, ka 40% respondentu atbildot uz jautājumu, vai atgriešanās Latvijā ir bijis pareizs lēmums, atbildējuši «Noteikti nē» vai «Drīzāk nē», bet 44% «Jā, noteikti» vai «Drīzāk jā», tikmēr 15% nevarēja atbildēt nedz apstiprinoši, nedz arī noliedzoši.No aptaujas datiem secināts, ka reemigranti saskārušies ar grūtībām adaptēšanās procesā, jo kopumā 44% reemigrantu atbildējuši, ka adaptēties dzīvei Latvijā bija drīzāk grūti, grūti vai ļoti grūti. Tāpat norādīts, ka reemigranti, kur nepārvalda latviešu valodu brīvi, nedaudz biežāk nekā pārējie pieredzēja grūtības.

Visbiežāk adaptēties traucē grūtības atrast darbu sev vai dzīvesbiedram, grūtības pierast pie atšķirīgas darba kultūras un neskaidrības par nodokļiem, liecina aptauja. Tikmēr pētījuma autori vērš uzmanību uz to, ka vismaz vienu no ar bērnu izglītošanos saistītām grūtībām minēja 13% respondentu, secinot, ka ar bērnu izglītošanos saistītas grūtības ir būtisks faktors, kas kavē ģimeņu ar bērniem reemigrāciju.

Kopumā tikai 15% respondentu atzinuši, ka ar adaptēšanos Latvijā nav bijušas nekādas problēmas.

Vairāk nekā 40% reemigrantu arī atzina, ka tikai ar grūtībām vai lielām grūtībām šobrīd spēj «savilkt galus kopā». Pēc pētījuma autoru domām, tas liecina par nozīmīgo materiālās situācijas pasliktināšanos salīdzinot ar dzīvi ārzemēs, jo tur šādas problēmas bijušas mazāk nekā 2% respondentu.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka lielākais no Latvijas izbraukušo cilvēku skaits bija vērojams 2010.gadā, kad Latviju pameta 39 651 persona. Lai gan turpmākos gadus bija vērojama lejupslīde, 2014.gadā sasniedzot vien 19 017 valsti pametušas personas, 2015.gadā skaits atkal palielinājies, sasniedzot 20 119 cilvēkus.

Kā ziņots, ar Ārlietu ministrijas (ĀM) atbalstu tapušais pētījums, kurā piedalījušies vairāk nekā trīs tūkstoši cilvēku, veidots tādēļ, lai apzinātu reemigrantu atgriešanās iemeslus, kā tie iekļaujas Latvijas darba tirgū un sabiedrībā, un kāda palīdzība viņiem būtu nepieciešama.

ĀM speciālo uzdevumu vēstnieks diasporas jautājumos Atis Sjanīts uzsver, ka šī pētījuma rezultāti ir būtiski reemigrācijas procesa izvērtēšanā, lai veicinātu tautiešu atgriešanos un veiksmīgu iekļaušanos gan darba tirgū, gan sabiedriskajā dzīvē.

Avots: tvnet.lv

 

Saeima šodien konceptuāli pirmajā lasījumā atbalstīja jauna Repatriācijas likuma projektu, kura mērķis ir sekmēt Latvijas pilsoņu, latviešu un lībiešu izcelsmes personu un viņu ģimenes locekļu pārcelšanos uz pastāvīgu dzīvi Latvijā.

Jaunais likums izstrādāts saskaņā ar Reemigrācijas atbalsta pasākumu plānu 2013.-2016.gadam. Plāns paredz paplašināt to personu loku, kurām iespējams pretendēt uz repatrianta statusu.

Likumprojektā ir precizēta repatrianta definīcija, kas, salīdzinot ar spēkā esošo likumu, paredz izmaiņas, piemēram, ir izslēgts paaudžu ierobežojums, kas noteica, ka repatriēties var tikai persona, kurai viens no vecākiem vai vecvecākiem ir latvietis vai lībietis. Jaunajā likumprojektā šāds divu paaudžu ierobežojums vairs netiek paredzēts, lai veicinātu gados jaunu cilvēku pārcelšanos uz dzīvi Latvijā.

Tāpat veikti precizējumi, kas nosaka, kuras personas var uzskatīt par repatrianta ģimenes locekļiem. Pašreiz spēkā esošajā likumā viens no nosacījumiem ir, ka ģimenes locekļiem ir tiesības ieceļot Latvijā tikai kopā ar repatriantu. Likumprojektā noteikts, ka repatrianta ģimenes loceklis ir persona, kura pārceļas uz dzīvi Latvijā vienlaicīgi ar repatriantu vai divu gadu laikā no dienas, kad bijis lēmums par repatrianta statusa piešķiršanu. Šajā laikā ģimenes loceklis var saņemt repatrianta ģimenes locekļa statusu un pastāvīgās uzturēšanās atļauju.

Likumprojektā noteikts, ka laulātais ir uzskatāms par ģimenes locekli šā likuma izpratnē tikai tad, ja laulība ir noslēgta pirms repatrianta statusa pieprasīšanas. Ja laulība tiks noslēgta pēc statusa pieprasīšanas, tad laulātajam, ja viņš ir ārzemnieks, būs tiesības ieceļot, pieprasot termiņuzturēšanās atļauju.

Pašreiz spēkā esošajā likumā repatrianta ģimenes locekļi ir arī repatrianta un viņa laulātā nepilngadīgie un apgādībā esošie bērni. Likumprojektā ir veiktas izmaiņas. Repatrianta vai viņa laulātā apgādībā esošo bērnu, kuri var saņemt repatrianta ģimenes locekļa statusu, vecums ir 21 gads.

Pašreiz spēkā esošajā Repatriācijas likumā repatrianta ģimenes locekļi ir arī repatrianta vecāki, kuri ir viņa apgādībā. Lai tiesību norma būtu skaidra un saprotama, likumprojektā ir noteikts, ka šis likums attiecas uz repatrianta vecākiem, kuri sasnieguši valsts noteikto pensijas vecumu.

Likumprojekts arī izstrādāts, lai noteiktu, kādu valsts sniegto palīdzību repatriants būs tiesīgs saņemt. Kopējais repatrianta ceļa izmaksu apmērs, kuru apmaksās valsts, būs ne vairāk kā 500 eiro. Pašreiz ceļa izdevumu kompensācija nepārsniedz 711 eiro. Summa samazināta, jo tikai dažos gadījumos tiek izmaksāta maksimāli noteiktajā apmērā.

Jaunais likums paredz, ka ikmēneša pabalsts repatriantam, ja viņš ir reģistrēts kā bezdarbnieks, būs 250 eiro. Pašreiz spēkā esošajā likumā noteikts, ka ikmēneša pabalsts saistībā ar bezdarbu ir 90% no minimālās darba algas. Ievērojot to, ka minimālā darba alga palielinās, bet šim nolūkam piešķirtie finanšu līdzekļi ir ierobežoti, tiek noteikts konkrēts pabalsta apmērs.

Tāpat jaunais likums paredz nodrošināt valsts valodas apguves kursu apmaksu repatriantam. Likumprojektā minēto materiālās palīdzības izmaksu apmēru paredzēts noteikt Ministru kabineta noteikumos, lai atkarībā no valsts budžeta iespējām to varētu mainīt.

Likumprojekts paredz saglabāt pašreizējo kārtību attiecībā uz pašvaldību sniegto palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā. Norma paredz, ka repatrianti, kuri izceļojuši no Latvijas laikā līdz 1990.gada 4.maijam vai dzimuši ārvalstīs, vai izceļojuši no Latvijas pēc 1990.gada 4.maija un šajā laikā bijuši nepilngadīgi, ir iekļauti to personu sarakstā, kuras nodrošināmas ar dzīvojamo platību vispirms.

Palīdzība dzīvokļa jautājuma risināšanā netiks paredzēta tiem repatriantiem, kuri izceļojuši no Latvijas pēc 1990.gada 4.maija, izņemot gadījumus, ja viņi izceļojot bijuši nepilngadīgi vai dzimuši ārzemēs. Likumprojektā nav paredzēta materiālā palīdzība citos gadījumos. Ievērojot ierobežotos finanšu līdzekļus, kā arī ar mērķi tiesību normas padarīt saprotamas un skaidras materiālā palīdzība tiks sniegta tikai precīzi noteiktos gadījumos.

No likumprojekta ir svītroti atsevišķi pašvaldību pienākumi, kas saistīti ar palīdzības sniegšanu repatriantiem, proti, iesaiste ar repatrianta integrāciju saistīto jautājumu risināšanā un iespēja piešķirt repatriantam zemes gabalu dzīvojamās mājas celtniecībai, jo šādam mērķim valsts budžeta līdzekļi šobrīd nav paredzēti.

Likumprojekts arī paredz materiālās palīdzības atmaksu, ja repatrianti saņēmuši palīdzību, bet viņiem repatrianta statuss tiek atņemts vai viņi aizbrauc dzīvot uz citu valsti.

Avots: tvnet.lv

 
Aizvadītajā mācību gadā vispārējās izglītības skolās Latvijā mācījušies 429 audzēkņi, kas Latvijā atgriezušies no ārvalstīm, portāls “Delfi” uzzināja Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM).

Visvairāk skolēnu Latvijā atgriezušies no Lielbritānijas, Vācijas, Īrijas, Krievijas, Norvēģijas un ASV. Tāpat viņu vidū arī tādi, kas pirms tam dzīvojuši Kiprā, Spānijā, Zviedrijā, Itālijā, Beļģijā, Dānijā, Ukrainā, Grieķijā, Nīderlandē, Francijā, Holandē, Kanādā, Ķīnā, Libānā, Šveicē un Uzbekistānā.

No 492 audzēkņiem 283 skolēni pirms došanās uz ārvalstīm, bija ieguvuši izglītību Latvijā, taču 209 skolēni šeit pirms tam nebija mācījušies. Lielākā daļa no viņiem te mācījušies savam vecumam atbilstošā klasē.

IZM aptaujā noskaidrots, ka latviešu valodu skolās papildu apguvusi aptuveni ceturtā daļa no tiem skolēniem, kas pirms tam jau mācījušies Latvijā. Neliela daļa no viņiem (15,1%) papildu apguvuši arī matemātiku, bet krievu valodu – 4,9 % no visiem skolēniem. No tiem, kuri Latvijā mācību gaitas uzsāka pirmo reizi, latviešu valodu papildus apguva 36,8 % no visiem skolēniem, matemātiku – 12,4 %, bet krievu valodu – 3,3 %.

Aptuveni puse no visiem Latvijā mācību gaitas uzsākušajiem skolēniem, skoloties atsākuši Rīgas izglītības iestādēs, 9 % mācības atsākuši Daugavpilī, bet Pierīgā – 5,4% no visiem audzēkņiem.
Daļa mācās arī Gulbenē, Ventspilī, Valmierā, Jelgavā, Rēzeknē, Bauskā, Jēkabpilī, Balvos, Kuldīgā, Liepājā, Alūksnē, Ogrē, Talsos, Balvos, Zilupē, Krāslavā un citās Latvijas pilsētās un novados.

Iepriekš vēstīts, ka IZM jaunajās politikas iniciatīvās 2015.gadam pieprasījusi papildu finansējumu, lai Latvija izglītības sistēmā palīdzētu adaptēties tiem skolēniem, kas atgriezušies dzīvot Latvijā. Plānots, ka IZM sniegs tādu palīdzību, kā individuālas nodarbības mācību priekšmetu apguvei, skolotāju profesionālo kompetenču pilnveide, konsultācijas skolēnu vecākiem un informatīvo materiālu izstrāde.

Avots: delfi.lv
 

Valdība uzsver, ka šo vadlīniju mērķis nebūt nav “atvērt robežas un ielaist valstī visus nelegālos migrantus”, bet gan veidot daudz elastīgāku politiku, lai cīnītos ar emigrācijas cēloņiem, veicinātu pakāpenisku emigrantu atgriešanos un vienlaikus vajadzības gadījumā piesaistītu konkrētās nozarēs augsti kvalificētu darbaspēku no ārvalstīm. Tomēr darbiniekus no trešajām valstīm domāts piesaistīt vienīgi gadījumos, kad nav iespējas attiecīgajā darbā pieņemt Lietuvas iedzīvotājus vai Lietuvā atgriezušos emigrantus.

Kā žurnālistiem pēc valdības sēdes atzinis premjers Aļģirds Butkevičs, īsā laikā no Lietuvas aizbraukuši ļoti daudzi cilvēki. “Gribētos pirmām kārtām aicināt tautiešus, lai viņi te strādātu un dzīvotu. Manuprāt, visu noteiks ekonomiskā un sociālā situācija mūsu zemē – ja mūsu tautieši redzēs, ka Lietuvā norisinās tālejošas pārmaiņas, tiek veidota ilgtspējīga ekonomika, tas uz viņiem iedarbosies,” viņš paziņojis.

Lēsts, ka ārvalstīs šobrīd dzīvo vairāk nekā 600 000 Lietuvas pilsoņu.

“Mēs sākam domāt par emigrantu atgriešanos. Citas valstis iet vieglākās pretestības ceļu un paver iespējas iekārtoties darbā trešo valstu pilsoņiem, bet mūsu prioritāte ir reemigrācija,” uzsvēris valdības kanclera pirmais vietnieks Remigijs Motuzs, kura vadītā darba grupa izstrādājusi šīs vadlīnijas.

Valdības apstiprinātajā dokumentā uzsvērta nepieciešamība valsts spēkus koncentrēt uz emigrācijas dziļāko sociālo un ekonomisko cēloņu novēršanu, īpašu uzmanību pievēršot jauniešu bezdarba mazināšanai.

Aicināts rūpēties, lai pārbraucēji visu nepieciešamo ar atgriešanos saistīto informāciju un praktisko palīdzību varētu saņemt pēc vienas pieturas aģentūras principa, gādāt par viņu integrēšanu darba tirgū, īstenot projektus, kas saliedē ārvalstīs dzīvojošos lietuviešus un palīdz viņiem uzturēt saikni ar Lietuvu.

Vienlaikus ieteikts radīt apstākļus, lai Lietuvā vieglāk varētu pieņemt darbā augsti kvalificētus speciālistus. Kā norādījis Motuzs, ierosināts, lai turpmāk šādiem speciālistiem darba atļauja tiktu izdota mēneša laikā, nevis trīs mēnešu laikā kā līdz šim. “Protams, pirmām kārtām mums jāliek lietā savs iekšējais potenciāls, bet elastīgāk jāskatās arī uz darbaspēka, īpaši augsti kvalificēta, piesaisti no ārvalstīm,” piebildis Motuzs.

Paredzēts vienkāršot un atvieglot administratīvās procedūras darba vai uzturēšanās atļauju izdošanā lietuviešu izcelsmes ārvalstniekiem, Eiropas Savienības (ES) pilsoņiem, ārvalstu studentiem un investoriem.

Savukārt iekšlietu ministrs Alfonss Barakausks norādījis, ka paredzēta arī ļoti stingra cīņa pret nelegālo imigrāciju.

Kā piebildis premjers, sīkāks priekšstats par migrācijas programmas detaļām radīsies, kad ministrijas būs izstrādājušas savus darbības plānus.

Avots: delfi.lv

 

Ārlietu ministrijas (ĀM) informācija liecina, ka pēdējo 10 gadu laikā no Latvijas uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs izbraukuši vairāk nekā 200 tūkstoši cilvēku.

Izceļotāju skaits no Latvijas, īpaši uz Eiropas Savienības dalībvalstīm, turpina pieaugt. Šobrīd lielākās latviešu kopienas ir Lielbritānijā, ASV, Kanādā, Īrijā, Zviedrijā, Austrālijā, Krievijā, Brazīlijā, Vācijā, Beļģijā, Izraēlā, Norvēģijā, kā arī Spānijā.

Kopumā šobrīd ārpus Latvijas pastāvīgi dzīvo vairāk nekā 370 tūkstoši Latvijas valstspiederīgo.

Lielā izbraukušo skaita dēļ pagājušajā gadā ĀM, sadarbībā ar citām valsts institūcijām, iezīmējusi un īstenojusi četrus rīcības virzienus: veicināt diasporas politisko un pilsonisko līdzdalību; saglabāt diasporas saikni ar Latviju un latvisko identitāti; stiprināt sadarbību ar tautiešiem ārzemēs ekonomikā, zinātnē, izglītībā un kultūrā; atbalstīt tos, kas vēlas atgriezties Latvijā.

 

Nākamgad situācija darba tirgū turpinās uzlaboties, pieaugot nodarbinātības līmenim un strādājošo atalgojumam. Par to liecina interneta personāla atlases uzņēmuma “CV-online” novembrī veiktais pētījums Baltijas valstīs, aptaujājot visu nozaru darba devējus Latvijā, Lietuvā un Igaunijā – kopumā 636 uzņēmumus.

Nākamajā gadā pieņemt jaunus darbiniekus plāno 63% no aptaujātajiem Latvijas uzņēmumiem, kamēr Lietuvā un Igaunijā šie skaitļi ir attiecīgi 58% un 56%.Salīdzinot ar iepriekšējā gada Baltijas pētījuma rezultātiem, vairāk jaunus darbiniekus nākamgad plāno pieņemt uzņēmumi Latvijā un Igaunijā. Vislielākais procentuālais kāpums nākamgad sagaidāms Latvijā un Igaunijā.

Visbiežāk par pamatojumu personāla skaita pieaugumam minēts uzņēmuma darbības apjomu palielināšanās, to norādījuši 86% aptaujāto Latvijas darba devēju. Tāpat nozīmīgs faktors jaunu darbinieku pieņemšanai minama arī darba ņēmēju rotācija, to atzinuši 67% aptaujāto Latvijas darba devēju.

“Nākamajā gadā Latvijai tiek prognozēta straujākā ekonomiskā izaugsme Eiropas Savienībā, kā arī sagaidāms, ka nestabilitāte eirozonā mazināsies un turpināsies Eiropas ekonomiku atveseļošanās. Ņemot vērā optimistiskās prognozes, daudzi darba devēji jūtas ne tikai pietiekami stabili, bet arī droši un pārliecināti par izaugsmi un uzņēmuma darbības paplašināšanās nepieciešamību. Līdz ar to nākamajā gadā darba devēji aktīvi meklēs jaunus darbiniekus, lai nodrošinātu sava uzņēmuma attīstību un izvirzīto mērķu realizēšanu. Tāpat darba devējiem būs nepieciešams aizvien aktīvāk domāt par darbinieku motivēšanas jautājumiem, paaugstinot viņiem atalgojumu un piedāvājot citus labumus, jo personāla rotācijas riski līdz ar vakanču skaita pieaugumu darba tirgū būs salīdzinoši augsti,” stāsta “CV-Online Latvia” biznesa attīstības vadītājs Aivis Brodiņš.

Analizējot situāciju un salīdzinot to ar datiem, kas ievākti gadu iepriekš, redzams, ka pieaugs tādu uzņēmumu skaits, kas meklēs vairākus desmitus jaunu darbinieku. Savukārt samazinājies to uzņēmumu skaits, kas ieplānojuši tikai dažas jaunas vakances.

Jaunākie dati liecina: 15% plāno pieņemt darbā 1-2 darbiniekus (pirms gada 25%); 17% plāno pieņemt darbā 3-4 darbiniekus (pirms gada 16%); 15% plāno pieņemt darbā 5-9 darbiniekus (pirms gada 19%); 33% plāno pieņemt darbā vairāk nekā 10 darbiniekus (pirms gada 28%). 20% darba devēju, kuri nākamajā gadā plāno pieņemt jaunus darbiniekus, norādījuši, ka šobrīd grūti atbildēt ar konkrētu vai aptuvenu skaitu, bet jauni darbinieki noteikti tiks pieņemti.

Atbilstoši pētījuma datiem visaktīvāk darbiniekus Latvijā meklēs transporta un loģistikas, informācijas tehnoloģijas (IT), ražošanas, mazumtirdzniecības, būvniecības, finanšu un apdrošināšanas uzņēmumi.

Vislielākās pārmaiņas nodarbināto atalgojuma ziņā, visticamāk, skars tieši Latviju. Katrs otrais aptaujātais jeb 56% Latvijas darba devēju norādījuši, ka nākamajā gadā iecerējuši atalgojumu paaugstināt. Kamēr Igaunijā apstiprinošu atbildi par atalgojuma paaugstināšanu minēja tikai  39%, bet Lietuvā – 34% aptaujāto darba devēju. Savukārt 43% Latvijas darba devēju nākamajā gadā plāno atalgojumu saglabāt līdzšinējā līmenī, bet 1% – to samazināt.

Kopumā prognozējams, ka situācija Latvijas darba tirgū būs viena no pozitīvākajām pēdējo gadu laikā, pieaugot pieprasījumam pēc darbaspēka, palielinoties atalgojuma līmenim un mazinoties bezdarba līmenim, lēš “CV-Online Latvia”.

Avots: www.la.lv

Biroja mēbeles ir veids, kā uzņēmums saviem darbiniekiem un klientiem pavēsta par savām vērtībām, kas ir tā darbības pamatā. Gaumīgi iekārtots biroja interjers, kurā izvietotas mūsdienīgas mēbeles ir lielisks veids, kā biznesa partneriem parādīt, ka šim uzņēmumam ir savi kvalitātes standarti pret sevi un darbu, ko tas veic. Šim nolūkam populārākā izvēle ir vidējās klases biroja mēbeles, kas izceļas gan ar gaumīgu dizainu, gan augstu kvalitāti. Vidējās klases mēbeles sevī iemieso teicamu kvalitātes un cenas līdzsvaru, kā rezultātā uzņēmums iegūst biroja interjeru, kas izskatās gaumīgi, taču arī solīdi un respektabli. Turklāt to novērtēs arī biroja darbinieki, kas, sēžot pie kvalitatīvām mēbelēm, skaidri zinās – uzņēmumam viņi rūp.