Saeima šodien konceptuāli pirmajā lasījumā atbalstīja jauna Repatriācijas likuma projektu, kura mērķis ir sekmēt Latvijas pilsoņu, latviešu un lībiešu izcelsmes personu un viņu ģimenes locekļu pārcelšanos uz pastāvīgu dzīvi Latvijā.

Jaunais likums izstrādāts saskaņā ar Reemigrācijas atbalsta pasākumu plānu 2013.-2016.gadam. Plāns paredz paplašināt to personu loku, kurām iespējams pretendēt uz repatrianta statusu.

Likumprojektā ir precizēta repatrianta definīcija, kas, salīdzinot ar spēkā esošo likumu, paredz izmaiņas, piemēram, ir izslēgts paaudžu ierobežojums, kas noteica, ka repatriēties var tikai persona, kurai viens no vecākiem vai vecvecākiem ir latvietis vai lībietis. Jaunajā likumprojektā šāds divu paaudžu ierobežojums vairs netiek paredzēts, lai veicinātu gados jaunu cilvēku pārcelšanos uz dzīvi Latvijā.

Tāpat veikti precizējumi, kas nosaka, kuras personas var uzskatīt par repatrianta ģimenes locekļiem. Pašreiz spēkā esošajā likumā viens no nosacījumiem ir, ka ģimenes locekļiem ir tiesības ieceļot Latvijā tikai kopā ar repatriantu. Likumprojektā noteikts, ka repatrianta ģimenes loceklis ir persona, kura pārceļas uz dzīvi Latvijā vienlaicīgi ar repatriantu vai divu gadu laikā no dienas, kad bijis lēmums par repatrianta statusa piešķiršanu. Šajā laikā ģimenes loceklis var saņemt repatrianta ģimenes locekļa statusu un pastāvīgās uzturēšanās atļauju.

Likumprojektā noteikts, ka laulātais ir uzskatāms par ģimenes locekli šā likuma izpratnē tikai tad, ja laulība ir noslēgta pirms repatrianta statusa pieprasīšanas. Ja laulība tiks noslēgta pēc statusa pieprasīšanas, tad laulātajam, ja viņš ir ārzemnieks, būs tiesības ieceļot, pieprasot termiņuzturēšanās atļauju.

Pašreiz spēkā esošajā likumā repatrianta ģimenes locekļi ir arī repatrianta un viņa laulātā nepilngadīgie un apgādībā esošie bērni. Likumprojektā ir veiktas izmaiņas. Repatrianta vai viņa laulātā apgādībā esošo bērnu, kuri var saņemt repatrianta ģimenes locekļa statusu, vecums ir 21 gads.

Pašreiz spēkā esošajā Repatriācijas likumā repatrianta ģimenes locekļi ir arī repatrianta vecāki, kuri ir viņa apgādībā. Lai tiesību norma būtu skaidra un saprotama, likumprojektā ir noteikts, ka šis likums attiecas uz repatrianta vecākiem, kuri sasnieguši valsts noteikto pensijas vecumu.

Likumprojekts arī izstrādāts, lai noteiktu, kādu valsts sniegto palīdzību repatriants būs tiesīgs saņemt. Kopējais repatrianta ceļa izmaksu apmērs, kuru apmaksās valsts, būs ne vairāk kā 500 eiro. Pašreiz ceļa izdevumu kompensācija nepārsniedz 711 eiro. Summa samazināta, jo tikai dažos gadījumos tiek izmaksāta maksimāli noteiktajā apmērā.

Jaunais likums paredz, ka ikmēneša pabalsts repatriantam, ja viņš ir reģistrēts kā bezdarbnieks, būs 250 eiro. Pašreiz spēkā esošajā likumā noteikts, ka ikmēneša pabalsts saistībā ar bezdarbu ir 90% no minimālās darba algas. Ievērojot to, ka minimālā darba alga palielinās, bet šim nolūkam piešķirtie finanšu līdzekļi ir ierobežoti, tiek noteikts konkrēts pabalsta apmērs.

Tāpat jaunais likums paredz nodrošināt valsts valodas apguves kursu apmaksu repatriantam. Likumprojektā minēto materiālās palīdzības izmaksu apmēru paredzēts noteikt Ministru kabineta noteikumos, lai atkarībā no valsts budžeta iespējām to varētu mainīt.

Likumprojekts paredz saglabāt pašreizējo kārtību attiecībā uz pašvaldību sniegto palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā. Norma paredz, ka repatrianti, kuri izceļojuši no Latvijas laikā līdz 1990.gada 4.maijam vai dzimuši ārvalstīs, vai izceļojuši no Latvijas pēc 1990.gada 4.maija un šajā laikā bijuši nepilngadīgi, ir iekļauti to personu sarakstā, kuras nodrošināmas ar dzīvojamo platību vispirms.

Palīdzība dzīvokļa jautājuma risināšanā netiks paredzēta tiem repatriantiem, kuri izceļojuši no Latvijas pēc 1990.gada 4.maija, izņemot gadījumus, ja viņi izceļojot bijuši nepilngadīgi vai dzimuši ārzemēs. Likumprojektā nav paredzēta materiālā palīdzība citos gadījumos. Ievērojot ierobežotos finanšu līdzekļus, kā arī ar mērķi tiesību normas padarīt saprotamas un skaidras materiālā palīdzība tiks sniegta tikai precīzi noteiktos gadījumos.

No likumprojekta ir svītroti atsevišķi pašvaldību pienākumi, kas saistīti ar palīdzības sniegšanu repatriantiem, proti, iesaiste ar repatrianta integrāciju saistīto jautājumu risināšanā un iespēja piešķirt repatriantam zemes gabalu dzīvojamās mājas celtniecībai, jo šādam mērķim valsts budžeta līdzekļi šobrīd nav paredzēti.

Likumprojekts arī paredz materiālās palīdzības atmaksu, ja repatrianti saņēmuši palīdzību, bet viņiem repatrianta statuss tiek atņemts vai viņi aizbrauc dzīvot uz citu valsti.

Avots: tvnet.lv

 

Comments are closed.